19. februāris 2010, 16:12
Piedrujas pamatskolas slēgšana bijusi kā rūgtas mieles vietējiem iedzīvotājiem, kuru bērni tagad turpina izglītoties citās skolās: Indrā, kurp brauc vairākums bijušās Piedrujas pamatskolas audzēkņu, kā arī Kalniešos un pat Krāslavā. Kāds desmits skolotāju un iestādes dar-binieku papildināja bezdarbnieku rindas, tomēr vienai daļai paveicās, viņiem ir darbs. Pamatskolas ēka šobrīd stāv neizmantota, izņemot dažas telpas vienā spārnā, kur darbojas Piedrujas tautas bibliotēka.
Bibliotekāre Jeļena Račicka pa-stāstīja, ka šovasar bibliotēka paplašinājusi savas telpas uz slēgtās pamatskolas telpu rēķina. Tagad šeit ir ērta lasītava, pasākumu zāle, kurā pirmais bija Jaungada eglītes pasākums, datoru zāle, kurā aprīkotas ar datortehniku sešas darbavietas, abonementa telpa, kur ir bibliotekāres datorizētā darba vieta un vēl viens dators apmeklētājiem, kuri vēlas nopietni strādāt internetā ar tekstiem vai citiem dokumentiem. Bibliotēkas telpās iekārtots neliels bērnu stūrītis, par kuru neizsīkst bērnu interese. Ir arī labs grāmatu fonds, kurā atrodas vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, tajā skaitā nepilns pustūkstotis preses izdevumu. Divu gadu laikā, gatavojoties iestādes akreditācijai, bibliotekāre atbrīvojusi plauktus no liekā grāmatu kalna, atstāta pieprasītākā un labākā literatūra. Slēdzot skolu, bibliotēka tika papildināta ar noderīgu mācību literatūru latviešu valodā.
Turklāt visas telpas rudenī ir lielākā vai mazākā apjomā remontētas. Materiālus remontam pagasts sagādāja vēl pirms bibliotekāres atvaļinājuma. Atgriezusies darbā, kopā ar apkopēju Tatjanu Prašmuti viņa iesāka remontu, vēlāk tika iedoti papildus strādnieki, lai darbs sokas raitāk.
Jeļena: “Paldies visiem, kuri piedalījās iestādes remontā.”
Bibliotekāre novērojusi interesantu sakarību — pēc pamatskolas slēgšanas ir augusi vietējo ie-dzīvotāju interese par bibliotēku un tās piedāvātajiem pakalpojumiem. Pērn tika reģistrēts 171 lasītājs, tieši gada nogalē bibliotēku sāka apmeklēt cilvēki, kuri agrāk šurp negāja. Ne tikai sievietes, arī vīrieši ieinteresējušies par bibliotēku, turklāt viņus saista ne tikai iespēja šeit lietot datoru ar interneta pieslēgumu.
Jeļena: “Bibliotēkā pieejama laba satura metodiskā literatūra. Patiesībā daļa apmeklētāju tikai šeit uzzina, ka bibliotēkas fonds ir mūsdienīgs. Biju pārsteigta, kad kāds apmeklētājs pajautāja, kurā gadā bibliotēka pēdējoreiz iepirka jaunas grāmatas? Izrādās, viņš bija domājis, ka pēdējoreiz fonds papildināts padomju gados. Faktiski grāmatu fonds tika atjaunots katru gadu. Kad cilvēks pats paskatās plauktos, viņš ierauga daudz interesanta. Agrāk tika pasūtīts arī pietiekami bagāts jaunu avīžu un žurnālu klāsts, šobrīd ar to ir sliktāk: “Ezerzeme”, “Priusadebnoje hozaistvo”, “Lilit” un “1000 sovetov”, viss krievu valodā, jo pārsvarā bibliotēkas klienti ir krieviski lasošie. Es uzskatu, ka arī nelielais preses izdevumu klāsts nav slikti šajos krīzes laikos. Grāmatas mums arī vairāk ir krievu valodā, lai gan tagad arvien vairāk plaukti papildinās arī ar lasāmvielu latviešu valodā. Sevišķi aktīvi latviski lasa jaunatne, kura mācās vai studē.”
Piedrujas bibliotēka nestrādā pirmdien, toties sestdienās šeit ir kā bišu stropā. Šī ir diena, kad bibliotēkā pulcējas vietējie bērni, kuri nedēļas laikā mācās savās jaunajās izglītības iestādēs un ceļā pavadītā laika dēļ netiek pie datoriem skolā. Ikdienā bibliotēku apmeklē un datorus lieto arī gados jauni bezdarbnieki. Pagaidām gan bibliotekāre nevar palielīties, ka daudzi cilvēki izmantotu iespēju apmaksāt savus rēķinus internetbankā, tomēr daži to jau dara un nākotnē būs vēl.
“Otrdienās no plkst. 11 līdz plkst. 13 praktizēju konsultatīvas stundas, uz šodienu tās apmeklē divi cilvēki — sieviete un vīrietis. Zinu, būs vēl gribētāji, vienkārši pie mums cilvēki ilgi iešūpojas,” skaidro bibliotekāre.
Piedrujas bibliotēkā uz entuziasma pamatiem, bez jēlkāda finansējuma darbojas jauns rokdarbnieču pulciņš, kuru apmeklē kādas desmit sievietes. Tam nav konkrēta novirziena, katrs dalībnieks dara, kas viņam vairāk pie sirds. Tā nesen pensionētā mājturības skolotāja Regīna Žmeido, kura daudz darījusi pamatskolas labā, atnesa no krāsu papīra veidotu gulbi, kas visiem iepatikās, un pulciņa dalībnieces sagribēja pašas tādu sataisīt. Kādai sokas ātrāk, citai lēnāk, bet darbs rit. Cita dalībniece atnesa savus tamborējumus, arī tie izraisīja pārējo interesi. Pēc skolas slēgšanas bibliotēka nu ir kļuvusi par kultūras centru, kura lomu vēl tikai sāk izjust vietējie. Agrāk, kad bibliotēka bija pie skolas sāna, te vairāk apgrozījās tieši bērni.
Bibliotekāre Jeļena Račicka pa-stāstīja, ka šovasar bibliotēka paplašinājusi savas telpas uz slēgtās pamatskolas telpu rēķina. Tagad šeit ir ērta lasītava, pasākumu zāle, kurā pirmais bija Jaungada eglītes pasākums, datoru zāle, kurā aprīkotas ar datortehniku sešas darbavietas, abonementa telpa, kur ir bibliotekāres datorizētā darba vieta un vēl viens dators apmeklētājiem, kuri vēlas nopietni strādāt internetā ar tekstiem vai citiem dokumentiem. Bibliotēkas telpās iekārtots neliels bērnu stūrītis, par kuru neizsīkst bērnu interese. Ir arī labs grāmatu fonds, kurā atrodas vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, tajā skaitā nepilns pustūkstotis preses izdevumu. Divu gadu laikā, gatavojoties iestādes akreditācijai, bibliotekāre atbrīvojusi plauktus no liekā grāmatu kalna, atstāta pieprasītākā un labākā literatūra. Slēdzot skolu, bibliotēka tika papildināta ar noderīgu mācību literatūru latviešu valodā.
Turklāt visas telpas rudenī ir lielākā vai mazākā apjomā remontētas. Materiālus remontam pagasts sagādāja vēl pirms bibliotekāres atvaļinājuma. Atgriezusies darbā, kopā ar apkopēju Tatjanu Prašmuti viņa iesāka remontu, vēlāk tika iedoti papildus strādnieki, lai darbs sokas raitāk.
Jeļena: “Paldies visiem, kuri piedalījās iestādes remontā.”
Bibliotekāre novērojusi interesantu sakarību — pēc pamatskolas slēgšanas ir augusi vietējo ie-dzīvotāju interese par bibliotēku un tās piedāvātajiem pakalpojumiem. Pērn tika reģistrēts 171 lasītājs, tieši gada nogalē bibliotēku sāka apmeklēt cilvēki, kuri agrāk šurp negāja. Ne tikai sievietes, arī vīrieši ieinteresējušies par bibliotēku, turklāt viņus saista ne tikai iespēja šeit lietot datoru ar interneta pieslēgumu.
Jeļena: “Bibliotēkā pieejama laba satura metodiskā literatūra. Patiesībā daļa apmeklētāju tikai šeit uzzina, ka bibliotēkas fonds ir mūsdienīgs. Biju pārsteigta, kad kāds apmeklētājs pajautāja, kurā gadā bibliotēka pēdējoreiz iepirka jaunas grāmatas? Izrādās, viņš bija domājis, ka pēdējoreiz fonds papildināts padomju gados. Faktiski grāmatu fonds tika atjaunots katru gadu. Kad cilvēks pats paskatās plauktos, viņš ierauga daudz interesanta. Agrāk tika pasūtīts arī pietiekami bagāts jaunu avīžu un žurnālu klāsts, šobrīd ar to ir sliktāk: “Ezerzeme”, “Priusadebnoje hozaistvo”, “Lilit” un “1000 sovetov”, viss krievu valodā, jo pārsvarā bibliotēkas klienti ir krieviski lasošie. Es uzskatu, ka arī nelielais preses izdevumu klāsts nav slikti šajos krīzes laikos. Grāmatas mums arī vairāk ir krievu valodā, lai gan tagad arvien vairāk plaukti papildinās arī ar lasāmvielu latviešu valodā. Sevišķi aktīvi latviski lasa jaunatne, kura mācās vai studē.”
Piedrujas bibliotēka nestrādā pirmdien, toties sestdienās šeit ir kā bišu stropā. Šī ir diena, kad bibliotēkā pulcējas vietējie bērni, kuri nedēļas laikā mācās savās jaunajās izglītības iestādēs un ceļā pavadītā laika dēļ netiek pie datoriem skolā. Ikdienā bibliotēku apmeklē un datorus lieto arī gados jauni bezdarbnieki. Pagaidām gan bibliotekāre nevar palielīties, ka daudzi cilvēki izmantotu iespēju apmaksāt savus rēķinus internetbankā, tomēr daži to jau dara un nākotnē būs vēl.
“Otrdienās no plkst. 11 līdz plkst. 13 praktizēju konsultatīvas stundas, uz šodienu tās apmeklē divi cilvēki — sieviete un vīrietis. Zinu, būs vēl gribētāji, vienkārši pie mums cilvēki ilgi iešūpojas,” skaidro bibliotekāre.
Piedrujas bibliotēkā uz entuziasma pamatiem, bez jēlkāda finansējuma darbojas jauns rokdarbnieču pulciņš, kuru apmeklē kādas desmit sievietes. Tam nav konkrēta novirziena, katrs dalībnieks dara, kas viņam vairāk pie sirds. Tā nesen pensionētā mājturības skolotāja Regīna Žmeido, kura daudz darījusi pamatskolas labā, atnesa no krāsu papīra veidotu gulbi, kas visiem iepatikās, un pulciņa dalībnieces sagribēja pašas tādu sataisīt. Kādai sokas ātrāk, citai lēnāk, bet darbs rit. Cita dalībniece atnesa savus tamborējumus, arī tie izraisīja pārējo interesi. Pēc skolas slēgšanas bibliotēka nu ir kļuvusi par kultūras centru, kura lomu vēl tikai sāk izjust vietējie. Agrāk, kad bibliotēka bija pie skolas sāna, te vairāk apgrozījās tieši bērni.
Juris ROGA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru