Baltkrieviete Olga Buglakova ir jaunākā rokdarbnieču pulciņa “Bitīte” dalībniece. Jaunā un šarmantā sieviete kaimiņvalstī savulaik ieguvusi vidējo speciālo izglītību: šuvēja-piegrie-zēja. Tomēr liktenis viņai nebija lēmis strādāt specialitātē, Olga Baltkrievijā piecus gadus strādāja par manikīra meistari. Tad izgāja pie vīra un pārcēlās uz Latviju, kur dzīvo otro gadu. Pagaidām viņa nav apsvērusi domu par Latvijas pilsonības iegūšanu, tam un visam citam vēl gana laika. Arī bērnu jaunajā ģimenē pagaidām nav.
Olga: “Dzīvesbiedrs ir robežsargs, bet es esmu bezdarbniece, jo šeit laukos šobrīd vienkārši nav iespējas iekārtoties darbā. Lai nebūtu jāsēž mājās, atnācu uz pulciņu. Mani īpaši neieinteresēja pērlīšu izstrādājumi, bet es jau sen gribēju iemācīties tamborēt. Pamatus man palīdzēja apgūt cita pulciņa dalībniece, bijusī vietējās pamatskolas pedagoģe Regīna Feliksovna, kura bērniem mācīja matemātiku un rokdarbus. Tamborējumu man nav daudz,jo tamborēju tikai kopš februāra. Šajā laika posmā tapuši kādi pieci nelieli darbiņi, bet top arī viens nopietnāks — tamborēju jaciņu, kas vēl nav pabeigta.
Kādas ir citas manas aizraušanās? Neesmu īpaši par to domājusi...kad mācījos zeķes adīt, arī adīšanu uzskatīju par aizraušanos. Zīmēt ļoti patīk, vienkārši sev, ne gleznot.”
Var noprast, ka Olga Latvijā jau iejutusies, labi satiek ar citām pulciņa dalībniecēm, kuras priecājas par jauno kolēģi. Mierīga un kautrīga — tā viņu raksturo pārējās sievietes un norāda, ka šis ir ļoti veiksmīgs laiks, lai labāk iepazīt vienam otru, jo patiesībā Olga šai pusē ir jauns un pagaidām mazpazīstams cilvēks.
Pāri Daugavai var saredzēt Olgas vecāku māju, kurus viņa apciemojusi vien pāris reizes, kopš dzīvo Latvijā. Jaunā sieviete nāk no trīs bērnu ģimenes. Olgas vecākā māsa arī ir ieprecējusies Latvijā, ģimene dzīvo Lupandu pusē. Savukārt jaunākā arī precējusies, bet palika savā dzimtenē. Olga ir vidējais bērns.
Juris ROGA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru