Avots
Ezerzeme
16. aprīlis 2010, 19:48
Piedrujas bibliotēkā uz entuziasma pamatiem un bez jelkāda finansējuma turpina darbu jaunais rok-darbnieču pulciņš “Bitīte”, kuru apmeklē vidēji astoņas līdz desmit sievietes. Pulciņam nav konkrēta novirziena, katrs dalībnieks var izvēlēties to, kas viņam pašam vairāk pie sirds. Darbības pirmsākumos pensionētā mājturības skolotāja Regīna Žmeido atnesa no krāsu papīra veidotu gulbi, kas iepatikās pulciņa dalībniecēm, un viņas pašas pamēģināja tādu sataisīt. Bet ko darīt tālāk?
Pievērsties jaunai nodarbei sievietēm piedāvāja Piedrujas bibliotekāre Jeļena Račicka, kura ir pulciņa “Bitīte” izveides iniciatore: “Sākās ar to, ka Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniece Ināra Pauliņa pērnvasar uzdāvināja man pašgatavotu pērļu izstrādājumu, kas ļoti iepatikās. Tad arī sāku domāt par pulciņa izveidi Piedrujā, kurā varētu apgūt interesantas prasmes. Decembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota Ināras Pauliņas pašdarinātu rotaslietu prezentācija “Kad uzzied pērles”.
Uzaicināju ciemos uz mūsu bibliotēku novadīt šeit pirmo nodarbību. Tā lieta aizgāja, esam sarīkojuši savu pirmo pērlīšu darbu izstādi, kurā kopš marta vidus tajā ir apskatāmi divi desmiti darbu. Dažai pulciņa dalībniecei izstādē ir tikai viens darbiņš, citai divi vai pat trīs — vesels komplekts. Nu jau ir tapuši jauni izstrādājumi, eksponāti izstādē tiks atjaunoti. Pamatā izgatavojam dažādas kaklarotas, aproces, citas rotaslietas. Aizrauj ļoti, arī nervu sistēmu nomierina. Gadās pa kādam kuriozam. Kad par latu nopirku pirmo pērlīšu pudelīti un sāku taisīt krelles, vīrs pajautāja: “Cik tas maksā? Še tev lats un nemokies!” Bet es taču nemokos, man un arī citām pulciņa dalībniecēm ļoti patīk šis smalkais darbs! Sākumā pērlītes pirkām katra atsevišķi, bet tad internetveikalā, jo lieliem apjomiem piedāvā izdevīgākas cenas nekā parastajā veikalā. Ieejot azartā, veicam pasūtījumu par 20-30 latiem.
Ne visas pulciņa dalībnieces aizrauj tieši pērlītes, piemēram, mūsu jaunākā dalībniece pievērsusies tieši tamborēšanai, jo viņai tas šķiet interesantāk. Galvenais bija saorganizēt cilvēkus, kuri vēlētos kaut ko jaunu apgūt, darīt. Pulciņu apmeklē Piedrujas centra iedzīvotājas, bet ir interesējušās sievietes arī no tālākām apdzīvotām vietām un izteikušas nožēlu, ka nevar atļauties regulāri reizi nedēļā ceturtdienās pulcēties bibliotēkas telpās. Starp citu, kad rakstīju sludinājumu, tajā nebija norādīts, ka pulciņš domāts sievietēm. Bet tā sanāca, ka atsaucās tikai vājais dzimums. Vīrieši vairāk interesējas par datoriem un internetu — datorkabinetā var sastapt pat pensionārus cienījamā vecumā.”
Nesen Piedrujas ļaudis sajūsminājās par pensionāres Marijas Kazakevičas adījumu un krustdūriena tehnikā izšūto linu gleznām. Tagad viņa apgūst pērlīšu izstrādājumu veidošanas tehniku un padalījās ar pirmajiem iespaidiem: “Tas mani tā aizrāva, ka ne par ko citu nedomāju — kaut jumtu virs galvas izjauc! Nedomāju pat par slimībām, koncentrējos tikai uz pērlītēm un topošo izstrādājumu. Tā rakstu iztēlojos galvā, uz papīra nezīmēju. Sīkas gan tās pērlītes, bet nekas — brilles un lupu ņemu palīgā. Tas ļoti nomierina un harmoniski sader ar manu nervu sistēmu. Kur lieku gatavos darbus? O, man ir kam dāvināt! Jaunākā paaudze šos darbiņus varbūt vēl tik augstu nenovērtē, kā vecākā. Jaunajiem tagad tikai padod zelta ķēdīti kaklā, neko citu nevajag, bet vecāka paaudze uz rotaslietām skatās citādāk, plašāk un dziļāk.”
Ņina Vasiļjeva uz pulciņa nodarbībām ieradās, izrotājusies ar pašas darinātu rotaslietu komplektu no pērlītēm, kurā ietilpa kaklarota, aproces un auskari: “Es mīlu skaisti iz- skatīties, tāpēc cenšos likt lietā savas jaunās prasmes. Vispār man ļoti patīk rokdarbi, skolā biju vizuālās mākslas skolotāja un vadīju dekoratīvās mākslas pulciņu. Ja šodien šeit būtu skola, ar prieku mācītu bērniem arī pērlīšu izstrādājumu izgatavošanas noslēpumus. Tagad tas viss vairāk dvēselei un pašas priekam.”
Pensionētā pārdevēja Genādija Kuriloviča: “Nāku un daru, jo nevaru dzīvot, neko nedarot. Cilvēkam vajag kaut kādu nodarbi, lai dzīve ritētu interesantāk. Pati neko neizgudroju, skatos, ko pārējās pulciņa sievietes dara, un cenšos tikt viņām līdzi. Manā jaunībā par tādām pērlītēm pat nojausmas nebija, ciemata veikalā neko tamlīdzīgu netirgoja. Toties lielos daudzumos pārdevām zivis baltkrieviem — par to gan saglabājušās spilgtas atmiņas!”
Tatjana Prašmute: “Savulaik skolā strādāju par pavāra palīgu, tagad esmu šo telpu apkopēja. Uz pulciņu atnācu ar bažām — sākumā domāju, ka tas nav domāts man. Bet pamēģināju un sapratu, ka vairs bez tā nevaru!”
Juris ROGA
Ezerzeme
16. aprīlis 2010, 19:48
Piedrujas bibliotēkā uz entuziasma pamatiem un bez jelkāda finansējuma turpina darbu jaunais rok-darbnieču pulciņš “Bitīte”, kuru apmeklē vidēji astoņas līdz desmit sievietes. Pulciņam nav konkrēta novirziena, katrs dalībnieks var izvēlēties to, kas viņam pašam vairāk pie sirds. Darbības pirmsākumos pensionētā mājturības skolotāja Regīna Žmeido atnesa no krāsu papīra veidotu gulbi, kas iepatikās pulciņa dalībniecēm, un viņas pašas pamēģināja tādu sataisīt. Bet ko darīt tālāk?
Pievērsties jaunai nodarbei sievietēm piedāvāja Piedrujas bibliotekāre Jeļena Račicka, kura ir pulciņa “Bitīte” izveides iniciatore: “Sākās ar to, ka Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniece Ināra Pauliņa pērnvasar uzdāvināja man pašgatavotu pērļu izstrādājumu, kas ļoti iepatikās. Tad arī sāku domāt par pulciņa izveidi Piedrujā, kurā varētu apgūt interesantas prasmes. Decembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota Ināras Pauliņas pašdarinātu rotaslietu prezentācija “Kad uzzied pērles”.
Uzaicināju ciemos uz mūsu bibliotēku novadīt šeit pirmo nodarbību. Tā lieta aizgāja, esam sarīkojuši savu pirmo pērlīšu darbu izstādi, kurā kopš marta vidus tajā ir apskatāmi divi desmiti darbu. Dažai pulciņa dalībniecei izstādē ir tikai viens darbiņš, citai divi vai pat trīs — vesels komplekts. Nu jau ir tapuši jauni izstrādājumi, eksponāti izstādē tiks atjaunoti. Pamatā izgatavojam dažādas kaklarotas, aproces, citas rotaslietas. Aizrauj ļoti, arī nervu sistēmu nomierina. Gadās pa kādam kuriozam. Kad par latu nopirku pirmo pērlīšu pudelīti un sāku taisīt krelles, vīrs pajautāja: “Cik tas maksā? Še tev lats un nemokies!” Bet es taču nemokos, man un arī citām pulciņa dalībniecēm ļoti patīk šis smalkais darbs! Sākumā pērlītes pirkām katra atsevišķi, bet tad internetveikalā, jo lieliem apjomiem piedāvā izdevīgākas cenas nekā parastajā veikalā. Ieejot azartā, veicam pasūtījumu par 20-30 latiem.
Ne visas pulciņa dalībnieces aizrauj tieši pērlītes, piemēram, mūsu jaunākā dalībniece pievērsusies tieši tamborēšanai, jo viņai tas šķiet interesantāk. Galvenais bija saorganizēt cilvēkus, kuri vēlētos kaut ko jaunu apgūt, darīt. Pulciņu apmeklē Piedrujas centra iedzīvotājas, bet ir interesējušās sievietes arī no tālākām apdzīvotām vietām un izteikušas nožēlu, ka nevar atļauties regulāri reizi nedēļā ceturtdienās pulcēties bibliotēkas telpās. Starp citu, kad rakstīju sludinājumu, tajā nebija norādīts, ka pulciņš domāts sievietēm. Bet tā sanāca, ka atsaucās tikai vājais dzimums. Vīrieši vairāk interesējas par datoriem un internetu — datorkabinetā var sastapt pat pensionārus cienījamā vecumā.”
Nesen Piedrujas ļaudis sajūsminājās par pensionāres Marijas Kazakevičas adījumu un krustdūriena tehnikā izšūto linu gleznām. Tagad viņa apgūst pērlīšu izstrādājumu veidošanas tehniku un padalījās ar pirmajiem iespaidiem: “Tas mani tā aizrāva, ka ne par ko citu nedomāju — kaut jumtu virs galvas izjauc! Nedomāju pat par slimībām, koncentrējos tikai uz pērlītēm un topošo izstrādājumu. Tā rakstu iztēlojos galvā, uz papīra nezīmēju. Sīkas gan tās pērlītes, bet nekas — brilles un lupu ņemu palīgā. Tas ļoti nomierina un harmoniski sader ar manu nervu sistēmu. Kur lieku gatavos darbus? O, man ir kam dāvināt! Jaunākā paaudze šos darbiņus varbūt vēl tik augstu nenovērtē, kā vecākā. Jaunajiem tagad tikai padod zelta ķēdīti kaklā, neko citu nevajag, bet vecāka paaudze uz rotaslietām skatās citādāk, plašāk un dziļāk.”
Ņina Vasiļjeva uz pulciņa nodarbībām ieradās, izrotājusies ar pašas darinātu rotaslietu komplektu no pērlītēm, kurā ietilpa kaklarota, aproces un auskari: “Es mīlu skaisti iz- skatīties, tāpēc cenšos likt lietā savas jaunās prasmes. Vispār man ļoti patīk rokdarbi, skolā biju vizuālās mākslas skolotāja un vadīju dekoratīvās mākslas pulciņu. Ja šodien šeit būtu skola, ar prieku mācītu bērniem arī pērlīšu izstrādājumu izgatavošanas noslēpumus. Tagad tas viss vairāk dvēselei un pašas priekam.”
Pensionētā pārdevēja Genādija Kuriloviča: “Nāku un daru, jo nevaru dzīvot, neko nedarot. Cilvēkam vajag kaut kādu nodarbi, lai dzīve ritētu interesantāk. Pati neko neizgudroju, skatos, ko pārējās pulciņa sievietes dara, un cenšos tikt viņām līdzi. Manā jaunībā par tādām pērlītēm pat nojausmas nebija, ciemata veikalā neko tamlīdzīgu netirgoja. Toties lielos daudzumos pārdevām zivis baltkrieviem — par to gan saglabājušās spilgtas atmiņas!”
Tatjana Prašmute: “Savulaik skolā strādāju par pavāra palīgu, tagad esmu šo telpu apkopēja. Uz pulciņu atnācu ar bažām — sākumā domāju, ka tas nav domāts man. Bet pamēģināju un sapratu, ka vairs bez tā nevaru!”
Juris ROGA
 |  |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru